Epilogs (Irānas veloekspedīcija)

Šobrīd ir pagājuši jau trīs mēneši, kā esmu mājās – Latvijā. Neskaitāmas reizes esmu rādījis bildes un stāstījis par dzīvi TUR – valstī, kurā ir bijis retais. Izlasot komentārus, top skaidrs, ka mana ekspedīcija ir iedvesmojusi , vēl vairākus ceļotājus , doties uz šo Persijas pērli. Plānojot savu braucienu, es saskāros ar informācijas vakuumu par daudzām vajadzīgām lietām, tāpēc  vēlos sniegt kaut ko noderīgu  ceļotājiem.

Irānas Islāma Republikas vīza – Nokārtoju caur tuvāko Irānas vēstniecību Zviedrijā. Ar Latvijas pasta starpniecību nosūtīju dokumentus uz Stokholmu un jau pēc deviņām dienām pastniece klauvēja pie durvīm ar ierakstītu vēstuli. Izmaksas -29 Ls. Visa info te

Armēnijas vīza – Vienmēr var nokārtot uz valsts robežas. Maksā 3000 drami (maksāju dolāros, sanāca nedaudz pārmaksāt) Viena veidlapa un 10 minūtes. Izmaksas – 5 Ls

Lidmašīnas biļetes – Tās jau katrs no mums māk nopirkt. Manā gadījumā tomēr nekas lētāks uz Tbilisi par AirBaltic nebija. Izmaksas – 140 Ls (abi virzieni ar velo). Šajā ceļojumā tomēr labāk bija lidot atpakaļ no Dubaijas, tā sanāktu lētāk, kā arī nebūtu tik ļoti mocījies ar atpakaļceļu.

Sabiedriskais transports– Lai gan tīmeklis klusē, tomēr katru dienu kursē autobusi no Erevānas uz Teherānu.  Ir arī vismaz pa vienam autobusam dienā no Erevānas uz Stambulu, kas kursē caur Tbilisi. Irānā pavisam noteikti vajag lidot ar iekšzemes reisiem – lēti un ātri. Man gan pašam neizdevās palidot, jo bija Jaunā gada brīvdienas (visas biļetes izpirktas). Biļetes uz lidojumu vajag iegādāties vietējās tūrisma aģentūrās. Cena par 1000km lidojumu ir aptuveni 20 Ls. Vilcienu tīkls Irānā ir plašs,comforts ir līmenī, tomēr ātrums nav tas lielākais. Var jau dzīvē arī vienu reizi izbaudīt eksotiku vilcienā Teherāna – Stambula, 4 diennakšu brauciens par aptuveni 60 Ls.

Kartes – Esmu ģeogrāfijas fans, tādēļ uzticos kartēm. Šoreiz gan, taupot līdzekļus, Jāņa sētā iegādājos vienkāršu Gruzijas/Armēnijas ceļu karti, kā arī pavisam švaka mēroga Persijas rajona karti. Izmaksas – 6 Ls. Ieteikums pirms ceļojat, ieādājaties pašu labāko un jaunāko ceļu karti – noteikti noderēs.

Nauda – Armēnijā vietām ir sastopami bankomāti, tiesa gan pats tos neredzēju. Tāpēc  drošības pēc naudu no eiro uz Armēnijas dramiem izmainīju uz robežas. Kurss nav slikts. Armēnijā vajadzības gadījumā var norēķināties ar dolāriem, bet tad jārēķinās,ka nāksies pārmaksāt. Ja visi striķi trūks, tad gan jau lielajās pilsētās to bankomātu atradīsiet.  Irānā gan ir interesantāk. Noteikti pirms ceļojuma ir jāizrēķina cik daudz nauda būs vajadzīga, jo joprojām Irānā nedarbojas starptautiskās bankas kartes.  Labāks kurss būs dolāri – reāli. Es mainīju naudu uz robežas un vēlāk jautājot vietējiem draugiem, tie apstiprināja, ka kurss ir bijis atbilstošs. Arī bezizejas stāvoklī var norēķināties dolāros.

Telefonsakari Irānā – Man ir LMT pieslēgums. Telefons pārsvarā bija zonā, pavisam nedaudz zvanus arī varēju saņemt (katrs 10 mani sasniedza) Retu reizi varēju arī saņemt un nosūtīt sms. Tomēr kopumā jārēķinās, ka sakaru nav. Pats jau pirmajā vakarā iegādājos Irānas operatora SIM karti (analogs zelta zivtiņai). Numurs maksā 5 Ls, uzreiz papildināju karti par 2,5 Ls ar kuriem man pietika uz divām nedēļām. Ja vēlaties arī zvanīt uz ārzemem, kā arī sūtīt sms, tad tas uzreiz ir jānoskaidro un jānokārto, jo tā esot gara procedūra (pats tai neizgāju cauri)

Degviela – Lai gan pats tieši neizmantoju, tomēr tās cenas ir interesantas. Degviela visā valstī maksā vienādi. Katram auto īpašniekam ir degvielas karte, kur ir noteikts limits, ko drīkst iztērēt vienā mēnesī. Tie ir 60 litri, tomēr uz svētkiem tiek iedoti papildus litri. Benzīns maksā 20 santīmi litrā (bez limita – 40 santīmi) Dīzelis – 7,5 santīmi. Vēl gan 2009. gada sākumā par vienu santīmu varēja ieliet 3 litrus… Valdība ir beigusi subsidēt iedzīvotājiem degvielu, tādēļ tik strauji ir augušas cenas/pietuvojušās pašizmaksai.

Iebraucot Irānā, es nezināju gandrīz nevienu aizliegumu/likumu, tomēr biju piesardzīgs un kontaktējoties ar vietējiem centos noskaidrot pēc iespējas vairāk lietas par šo valsti. Tagad varu padalīties ar jau zināmiem un dažiem ļoti interesantiem likumiem (valsts īpatnībām)

·         Sievietēm obligāti ir jālieto galvassega.Vīrieši nedrīkst redzēt sievietes matus un kakla aizmugurējo daļu (izņēmums ir medicīna)

·         Oficiāli valstī nekur nevar iegādāties alkoholu. Par tā lietošanu ir paredzēts 6 gadu cietumsods, kā arī sitieni ar pletni.

·         Vīrieši (skaidrs,ka arī sievietes) nedrīkst staigāt šortos un pat ne uzlocītās biksēs.

·         Sievietes nedrīkst dziedāt

·         Neviens nedrīkst dejot

·         Nedrīkst spēlēt azartspēles (protams arī kārtis)

·         Nedrīkst lietot cūkgalu un haizivs gaļu

·         Nedrīkst publiski skūpstīties

·         Nav pornožurnālu

·         Satelīttelevīzija ir aizliegta

·         Valstī nedrīkst runāt par AES

·         Irānā nav neviena autortiesību likuma

·         Nav gāzēta ūdens

·         Aizliegts fotogrāfēt sievietes, robežu, ostas, ceļus, tiltus… vieglāk pateikt,ka drīkst bildēt kalnus, ziedus, debesis.

·         Sievietes nevada velosipēdus un mopēdus

·         Ir aizliegta rietumu mūzika un rietumu filmas

·         Nav operas un baleta

·         …

Esmu bijis 30 pasaules valstīs, tādēļ varu droši teikt, ka Irāna ir viena no neparastākajām un interesantākajām. Jebkuras valsts lielākā vērtība ir cilvēki, Irānā to ir daudz un viņi ir ļoti viesmīlīgi.

Pavisam noteikti varu ieteikt doties uz šo viesmīlīgo valsti, tas būs aizraujošs, drošs un neaizmirstams ceļojums pa citādu pasauli, nu ja vienīgi neesat iecienījuši atvaļinājumus pavadīt cepjoties Turcijas kūrortos…

Atbildes uz jautājumiem J

Cik reizes sanāca pārdurt riepas ceļojuma laikā?

Ja nemaldos, tad uz 2159km tika sadurtas 7 kameras

Cik rezerves kameras bija līdzi paņemtas?

Līdzi bija 3 rezerves kameras, kuras vēlāk arī tika cītīgi līmētas.

Kādus velo instrumentus ņēmāt līdzi, un vai tika izmantoti visi līdzpaņemtie rīki?

No instrumentiem līdzi bija seškanšu komplekts, ķēdes izpiedējs, riepu montāžas lāpstiņas, daudz dažādas skrūvītes, savilcēji, Scott velosipēda gailītis un bremžu kluči. Izmantoju tikai lāpstiņas (seškantes noderēja vien lidostās saliekot un izjaucot velo)

Ar šo es arī varētu noslēgt savu stāstu par veloekspedīciju Irānā.

Liels paldies, ekspedīcijas atbalstītājiem, ģimenei, draugiem, kolēģiem – bez Jums es nekur nebūtu ticis!

Un, protams, esmu ļoti pateicīgs Jums, kas lasāt šo. PALDIES!

P.S. Atcerējos, ka neesmu vēl atbildējis uz visbiežāk uzdoto jautājumu – kur tālāk?  Būs, būs, kaut kas neliels un man raksturīgs jau pavisam drīz J